Kliedziens, klusums, prieks, sāpes.

Kliedziens un klusums
Ir gan no prieka, gan no sāpēm...
Klusums, kad ir nepatīkams mulsums,
Kad nokļustām Japāņu dārzos,
Bet dārziem ir dīvaini, ka ir tāds klusums -
Ir savādi, ka nav skaļš kliedziens!!!...
...
Kliedziens no prieka,...
Bet dzelzceļš... neļauj mums sadzirdēt to,
Jo sāpēm... ir pieradums kliedzoši klusēt.
...
Es stāvu un baidos...
- Bailēs arī ir sāpes...
Es skrienu un baidos,...
Jo kāds tagad stūrē...
Tā mašīna var būt mans liktenis, kas izraisīs sāpes,
Bet zinu, ka kādam tas izraisīs prieku!...
Un dēļ tā visa man naktīs ir murgi...
...
Dzievs un Sātans... - mošķi ir murgi!...
Gan "Tam", gan "Otram" tic,... un reizē abus ienīst...
Bet "pirmo" es ienīstu! Otrais man ir tuvāks!!!
Es nevaru respektēt ticīgos, bet tie mani cienīs...
- Dēļ dieva cilvēki cieta! - tos dedzināja uz Uguns!
Kā var cienīt tos, kas atbalsta slepkavu mieru?!
Man sirds sāp! Un ne jau no prieka!
Jo prieks man būs, kad tikšu vaļā no pasaules mēra!!! - DIEVA!

• 
• 
•